Kas ir paradonta audi?
Gingivīts, paradontīts, paradontoze.
Gingivīta un paradontīta iemesli, simptomi un ārstēšana.
Šo slimību profilakse.
Paradonta saslimšana, tāpat ka kariess, ir ļoti bieži sastopama. Pēc Pasaules Veselības Organizācijas datiem apmēram 95% pieaugušo un 80% bērnu ir sastopamas kaut kādas pazīmes no paradonta audu saslimšanas.
Kas tad ir paradonts?
Par spīti izplatītajam viedoklim, zobs nav cieši pieaudzis pie kaula. Vienkārši smalkas saistaudu šķiedras zoba sakni ir cieši apvijušas zoba iedobumā, tās atrodas šaurā spraugā starp kaula sieniņu un zoba sakni.
Visu šo audu komplekss, kā arī smagana un žokļa kauls sauc par paradontu vai paradonta audiem.
Pie dažādām paradonta saslimšanām tiek bojāta daļa vai viss paradonts pilnībā. Slimības raksturs var būt arī dažāds: distrofisks, iekaisuma vai audzēju.
Starp visām paradonta saslimšanām 90-95% ir iekaisuma saslimšanas, tādas kā gingivīts un paradontīts.
Gingivīts – iekaisuma smaganu saslimšana, pie kuras ir skarti tikai smaganu virsaudi.
Paradontīts – iekaisuma process, kurā tiek iesaistītas visas paradonta struktūras. Tam raksturīgs ir zobu-smaganu saistības bojājums un alveolāra kaula progresējošais postījums (žokļa zobu-smaganu rajona kauls).
Paradontīts izpaužas vispirms ar smaganu asiņošanu, to uzpampšanu, zobu akmeņu uzaugumu.
No mutes rodas slikta smarža.
Ar laiku paradās patoloģiskas smaganu kabatas, kad zobārsta instruments apskates laikā viegli ieiet starp zobu un smaganu spraudziņā.
Kabatas ir aizpildītas ar cietiem un mīkstiem zobu aplikumiem, kuri ir nepareizas zobu kopšanas sekas.
Gingivīts un paradontīts – ir divas savstarpēji saistītas saslimšanas formas, iekaisuma process vispirms sākas smaganu audos (gingivīts) un pakāpeniski iesaistās zobu-smaganu saite un alveolāra kauls (paradontīts).
Paradonta saslimšana var rasties arī no traumas (mehāniskas, fiziskas, ķīmiskas, kā arī traumēšana no nokārušās plombas malas, nepareizi izgatavotiem kroņiem u.c. gadījumos) vai no kopēja organisma saslimšanas.
Gingivīts bieži sastopams pusaudžiem un grūtniecēm. Šai pacientu grupai slimība parasti norit smagāk sakarā ar hormonālām izmaiņām organismā.
Gingivīts var būt sistēmas saslimšanas pazīme (piemēram, herpes vīruss, alerģija, avitaminoze, leikopēnija, cukura diabēts).
Dažādu preparātu ilgstoša lietošana, piemēram, orālās kontracepcijas lietošana, var pastiprināt smaganu iekaisumu. Smagie metāli (svins, bismuts) arī var provocēt gingivītu.
Gingivītu var ārstēt tikai zobārsts. Gingivīta ārstēšanā iekļaujas iedarbība uz zobu aplikumiem, vietējo un kopējo predisponētu faktoru likvidēšana. Pirmkārt, obligāti rūpīgi jāievēro mutes dobuma higiēnu. Ārsts sniegs Jums nepieciešamos padomus.
Bieži ir nepieciešama ārstnieciska iejaukšanās: rūpīga zobakmeņu noņemšana(ar mehānisku iedarbību vai ar ultraskaņas palīdzību), vietējo kairinājumu likvidēšana (zobakmeņi, traumatisks sakodiens, plombēšanas defekti, zobu starpu kontaktpunktu trūkums).
Dažādos gadījumos ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās (ķuretāže). Ķuretāžes gadījumā ārsts noņem zobu aplikumus ar speciālu instrumentu palīdzību (slēgtā ķuretāže), var būt vajadzīga operācija, smaganu sagriešana (atvērtā ķuretāže).
Gingivītu profilakse tiek veikta ievērojot sekojošus vieglus noteikumus:
- regulāri apmeklējiet zobārstu,
- notīriet zobu aplikumus ar zobu pastu un zobu diegu,
- ik 3-6 mēnešus apmeklējiet zobārstu profesionālai zobu tīrīšanai (higiēnai),
- tīriet zobus 2 reizes dienā (pēc brokastīm un pirms gulētiešanas) un skalojiet muti pēc katras ēdienreizes.
Padadontīta profilaksē svarīgi ir tas ko Jūs ēdat. Cieta barība veicina dabīgu smaganu masāžu, vieglu zobu aplikuma noņemšanu. Svaigi dārzeņi un augļi nodrošina organismam nepieciešamos vitamīnus.
Īpašu uzmanību ir jāpievērš mutes dobuma higiēnai. Tīrot zobus ir jāmasē smaganas, labi notīrot zobu kronīšus un zobu starpu spraudziņas. Laicīga zudušo zobu atjaunošana atslogo palikušos zobus un arī veicina paradontīta profilaksi. Mutes dobuma kopšanā lielu palīdzību veicina zobu pastas ar pretiekaisuma, antibakteriālas un zobu aplikuma novēršanas iedarbību.












